pasaules siena: papildināts

Tas lielais prieks ir pienācis – vakar izpalīdzīgais pastnieks (tāds onkulis ar pagarām ūsām un tieksmi runāt krieviski) atnesa sertifikātu, kurš apliecina, ka mans vārds ir (nu labi, tajā brīdī, kad uzcels) ierakstīts uz sienas. Izskatās jau smuki – jāieskanē un jāparāda arī pārējiem.

jaunā pase

Tā kā nesen, otrdien, beidzās pases derīguma termiņš, tad šodien saņēmos un devos atgādināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem ka vēlos tikt pie jaunas sarkanās e-pases.

riteņbraukšana

Braukt ar divriteni neaizmirst – pierādīju pats sev. Tu uzkāp, pat tad ja braucis neesi vairākus gadus, atsperies ar kāju, izdari pāris nedrošas kustības ar kājām, apmin pedāļus un tā lieta uz priekšu iet. Tikai tie divriteņi ir dažādi un katram kaut kas ir citādāks – pedāļus ar dažādu spēku jāmin, sēdekļa augstums, stūres platums, bremžu asums, riepu profils. Protams, lielāko daļu var pielāgot, bet vai vajag?

mājokļa jautājums

Pēc vairāku tūkstošu mana privātā interneta kakta lasītāju pieprasījuma, esmu spiests ieslīgt detalizācijā par to, kas tas īsti notiek ar manu apdzīvojamo platību un tiesas procesiem ap to.

bomži un citi diedelnieki

Tātad – jauks pēc darba dienas vakars, es sagaidu savu 11. tramvaju un Alice Cooper aizsmakušās balss pavadīts dodos mājup. Pēc kādām pāris pieturām sāku skatīties apkārt un pamanu ka man, divus solus priekšā pie loga sēž persona, kuru pēc visiem mūsu banānu lielvalsts standartiem apzīmē ar vārdu bomzis. Traucēt nevienam netraucē, sildās un kā izskatās, tad arī guļ. Iespējams, ka viegli iereibis, jo šūpojas un ir diezgan atsaucīgs uz tramvaja kustībām – sagāšanos, kratīšanos, u.t.t. Sēž viņš tieši pirms vagona vidējām durvīm, tur kur ir tā šķērstruba.

draudzīgie un izpalīdzīgie cilvēki

Zinu, ka esmu slikts, bet nu galīgi nesaprotu to, kā Jāzeps var drukāt pāris ierakstus dienā un paspēt mācīties. Man darbs (labi, divi darbi) un studijas kā arī kaut kādi personiskās dzīves iedīgļi norij jebkādu laika daudzumu – rezultāts – ierakstu mazesamība, vai precīzāk – nu jau neesamība vairāk kā divus mēnešus…

carpe noctem

Nakts. Vairāku datoru zuzoņa istabā. Kāda cilvēka mierīgā elpošana.

laiks

Kāpēc vienmēr tā ir par maz, tajā pašā laikā pieķeram sevi pie domas ka mums nav ko darīt? Tu nepaspēj ne aci pamirkšķināt un darba nedēļa jau ir garām. Tu sāc tā nopietnāk pievērsties darbam un skaties – jau septiņjūdžu zābakiem tuvojas septembris un kārtējais studiju gads. Tev liekas ka pusotrs mēnesis ir laika vienība ekvivalenta ar gaismas gadu, bet tas ir aizskrējis garām kā ar terpentīnu stiprināts trusis sērkociņam.

pārgājiens

Bija tas gods pagājušo piektdien, sestdien un svētdien atpūsties pie brīvas dabas, pārvietojoties gar jūras krastu ar mērķi noiet lielāku gabalu nekā parasti nedēļas laikā – vienā vārdā pārgājiens.

zilupes laika reinkarnācija

Ja tev ir padsmit gadus vecs dēls un tu gribi lai no viņa Latvijai iznāk kaut kāds lietaskoks, mans pirmais padoms tev ir šāds: aizej un noper viņu. Par to, ka viņš nemīl savu valsti, par to, ka apceļ vājākos, par to, ka sit savai māsai, ka sūta mammu uz tualeti, sēž pie galda ar cepuri galvā, neatvainojas skolotājai par kavēšanos. Noper savu dēlu, ja viņš nedomā pats, bet it visā skrien līdzi saviem drauģeļiem. Noper savu dēlu, ja tu viņu patiešām mīli.

Citēts no Zilupes laiks.