Ministru kabinets savā laikā izdeva noteikumus, kuri, līdzīgi kā citās valstīs, ir paredzēti, lai ierobežotu zagtu elektronisko sakaru galiekārtu lietošanu. Teorētiski tiem vajadzēja stāties spēkā ar 2008.gada 1.janvāri (tiktu izveidota centralizēta datu bāze, kurā esošie telefoni tiktu bloķēti), bet tā kā viens no operatoriem saskārās ar tehniskām problēmām (99% par TELE2 – par šo derībās atdotu savu pēdējo maizes riecienu), tad reāli viss sāk strādāt tikai tagad. Tālāk seko īss apcerējums par to visu, kā arī dažas oficiālas informācijas kripatas.

Read the rest of this entry »

Kādu laiku atpakaļ Onkulis ieteica blogu par politiku – Garlaicīgi politiski. Jāatzīst, interesanta lasāmviela – ar interesi izlasu visus rakstus, bet atmiņā atausa viens, kurš ir saistīts ar TVNET publicēto par ASV prezidenta kandidātiem.

Read the rest of this entry »

To ka pastā tagad ir grūti (ērti kaut ko nosūtīt/saņemt, rindas ir garas un darbinieki īgni) tagad nestāstīšu, bet pastāstīšu ko citu.

Read the rest of this entry »

Vakar kopā ar diviem Jāņiem mēģinājām izspēlēt pirmo testa partiju Starcraft: The Board Game. Partija sanāca veiksmīga, jo nespēlēja pilns iespējamo spēlētāju skaits, pirmajai spēlei patērējām tikai 5h, tādējādi nesakrītot uz nerviem ar regulāro noteikumu lasīšanu un strīdēšanos par to, kā tad īsti ir.

Read the rest of this entry »

Tas lielais prieks ir pienācis – vakar izpalīdzīgais pastnieks (tāds onkulis ar pagarām ūsām un tieksmi runāt krieviski) atnesa sertifikātu, kurš apliecina, ka mans vārds ir (nu labi, tajā brīdī, kad uzcels) ierakstīts uz sienas. Izskatās jau smuki – jāieskanē un jāparāda arī pārējiem.

Read the rest of this entry »

Tā kā nesen, otrdien, beidzās pases derīguma termiņš, tad šodien saņēmos un devos atgādināt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem ka vēlos tikt pie jaunas sarkanās e-pases.

Read the rest of this entry »

Braukt ar divriteni neaizmirst – pierādīju pats sev. Tu uzkāp, pat tad ja braucis neesi vairākus gadus, atsperies ar kāju, izdari pāris nedrošas kustības ar kājām, apmin pedāļus un tā lieta uz priekšu iet. Tikai tie divriteņi ir dažādi un katram kaut kas ir citādāks – pedāļus ar dažādu spēku jāmin, sēdekļa augstums, stūres platums, bremžu asums, riepu profils. Protams, lielāko daļu var pielāgot, bet vai vajag?

…ir kretīnisks, lai neteiktu vairāk. Es šogad veicu zinātnisku eksperimentu – katru nedēļu vizinos no Rīgas uz Ventspili vienā un tajā pašā laikā un sēžu vienā un tajā pašā sēdvietā.

Read the rest of this entry »

Pēc vairāku tūkstošu mana privātā interneta kakta lasītāju pieprasījuma, esmu spiests ieslīgt detalizācijā par to, kas tas īsti notiek ar manu apdzīvojamo platību un tiesas procesiem ap to.

Read the rest of this entry »

Tātad – jauks pēc darba dienas vakars, es sagaidu savu 11. tramvaju un Alice Cooper aizsmakušās balss pavadīts dodos mājup. Pēc kādām pāris pieturām sāku skatīties apkārt un pamanu ka man, divus solus priekšā pie loga sēž persona, kuru pēc visiem mūsu banānu lielvalsts standartiem apzīmē ar vārdu bomzis. Traucēt nevienam netraucē, sildās un kā izskatās, tad arī guļ. Iespējams, ka viegli iereibis, jo šūpojas un ir diezgan atsaucīgs uz tramvaja kustībām – sagāšanos, kratīšanos, u.t.t. Sēž viņš tieši pirms vagona vidējām durvīm, tur kur ir tā šķērstruba.

Read the rest of this entry »