Ilgi neesmu neko rakstījis…

Pārvācos uz WordPress.com, iemesls visparastākais – nočakarējos kādu nedēļu (kopumā, ar isākiem vai garākiem intervāliem) mēģinot atjaunināt veco versiju uz jaunāku un nekas nesanāca (regulāri pēc tam, kad uzkopēta jaunā versija un mēģinu atvērt atjaunināšanas lapu, tiek paziņots par gz kļūdām, un jā, gz kompresiju atslēdzu WP uz-iestatījumos).

Bikstos ar sesiju – 7 priekšmeti, 8 eksāmeni, 5 nolikti, 2 eksāmeni jāliek (vienā priekšmetā divi eksāmeni, vienu no tiem nenoliku un tas jāpārkārto). Vispār kretīniskākā sesija ever – gan no eksāmenu, gan no iegūto atzīmju viedokļa. Pagaidām izskatās daudzsološi kopumā.

Beidzot izdomājām kur svinēt nacionālo siera un alus dienu – topošajā lauku platībā, kura pirms tam ir jāsaved kārtībā. Acīmredzams ir viens – ja ilgstoši nedzīvo un nepieskati savu mantu, tad citi to pilnīgi noteikti nedarīs un kādreiz mājīgais nostūris sagaidīs tevi ar ēdienu paliekām, atkritumu maisiem visās istabās, līdz nepazīšanai nosmērētu gāzes plīti, izlietotiem gāzes baloniem, savā sulā peldošām un pūstošām zivīm izslēgtā ledusskapja saldētavā un netīrām drēbēm (tādi sīkumi kā nepļauta zāle, pa visu teritoriju izmētātas alus pudeles un benčiki, kā arī spēcīgi patukšots dārza saturs ne mani, ne māti vairs nesatrauc).

Tīri teorētiski es patreiz mācos ģeofiziiku, nevis kaut ko šeit rakstu vai mēģinu atjaunināt. Daudz materiāla it kā nav, un vēl ir pusotra diena laika, bet vēl ir jāpārvācas no vienas koju istabas uz otru. Pieriebies man viss – to secināju momentā, kad pirms iepriekšējā eksāmena pasniedzējs skaidroja studenta-centīgā jautājumu par spektrlīnijām. Tad sapratu to, ko acīmredzot vajadzēja saprast jau sen – diploms ir līdzeklis lai sasniegtu mēŗki un nekas cits. Jā, plāni joprojām nav mainījušies un piedāvājums paliek spēkā, bet spektrlīnijas lai biksta tiem, kam tas interesē. Seriously! Ir tāds foršs aparāts, kurā ieliekam paraugu, nospiežam pogu un aidā – grafiks ar pīķiem tiek sazimēts. To kā viņi rodas arī saprotu, bet kam to matemātiku?

Domēna piereģistrēšana un vēl jo vairāk uzturēšana ir kaut kāds murgs, ja to gribi darīt pats un, ja sagadīšanās pēc tavs izvēlētais domēns ir kaut kāda, kretīniska, Anglijā reģistrēta kurpju labošanas uzņēmuma brand name. Vai nu piekrīti, ka atsakies no tiesībām uz domēnu (ja viņi izdomā paši to reģistrēt) vai lūdz atļauju to izmantot no brenda īpašnieka vai sūkā ledu un izvēlies ko citu. Galu galā – IP adresi atcerēties arī nav grūti un portus noforwardēt arī mākam, right? Ja tā labi apdomā, tad tīri teorētiski varam iztikt arī bez domēna – piečakarēt NIC un partnerus!

Tā kā intereses un zinātkāres dzīts uzliku Fx3 RC2, tad izrādījās ka pie tēviem ir aizgājis atbalsts apmēram pusei no izmantotajiem spraudņiem, tajā skaitā, vienam no tiem par kuru eksistenci biju ļoti priecīgs – Google Browser Sync. Pietiekami ilgi rakājoties apkārt (labi, ziņa pati ievēlās Google Reader’ī) uzzināju vienu interesantu un skumju ziņu – spraudnis netiks updeitots Fx3 un serviss kā tāds darbosies līdz gada beigām. Tad nu sāku kravāt pekeles un meklēt anternatīvas – Fx3 RC2 pēc uzstādīšanas skatoties spraudņu sadaļā pamanīju Mozilla Weave piedāvājumu (pamēģināju, neiesaku, ik pa brīdim kaut kas nojūk ar servera savienojumu), bet tad galā nostabilizējos uz Foxmarks. Dara visu to pašu, piedāvā iespēju lapā rediģēt grāmatzīmes un vēl šadas tādas lietas. Viens no lielākajiem plusiem – sasinhronizēšanās notika pārsteidzoši ātri (arī pirmajā reizē). Vienu gan nezinu – kā ir ar parolēm, ievadīto informāciju, pārlūkvēsturi, u.t.t., tas varbūt izskaidrotu ātro sinhronizēšanos un to kāpēc Weave izskatījās nopietnāks…

Kādam nav nojausma kāds delīrijs uznāk GMail – atsevišķos gadījumos to atverot, parādās skaistais ielādes paziņojums, tiek atvērta lapa, un… viss sākas no jauna. Kaite pazūd ja aizver/atver Fx (tas bija gan ar Fx2, gan tagad ar Fx3 un notiek gan mājās, gan darbā, gan uz Windows, gan uz Linux).

Interesants fakts – ja uznāk lēkme un visiem, kam neesi rakstījis mēnešus 10 uzraksti e-pastu, viņi ir pārliecināti ka tev ir lēkme. Traki.

Cheers!