Šodien izejot no mājas nopriecājos, ka no skapja izvilku plānāko ziemas jaku un vēl priecīgāks biju par silto tramvaju. Tad pabraucu garām lieliskajam termometram/pulkstenim/kalendāram, kurā veros ik rītu un secināju ka ārā ir nožēlojami -4C.
Ķermenis ir slinks, stulbs un aizmāršīgs – brīdī kad pienāks -25C, kas nenoliedzami uz vismaz pāris dienām pienāk katru ziemu, pēc būtības nejutīšos aukstāk kā šorīt, kaut arī būšu ģerbies tikpat silti un varēšu ar pilnu apziņu teikt ka ir auksts.
Tajā pašā laikā ja jau šodien būtu -25C, liktos ka nomiršu un ka visi mani ienīst, jo man ir jāiet uz darbu un ir tik nežēlīgi auksts. Stulbums.
