Tā nu ir sagadījies ka esmu nodzīvojis ceturdaļgadsimtu un esmu veiksmīgi izvairījies no braukšanas mākslas apguves (vainu noveļu uz savu slinkumu un nepieciešamības trūkumu). Kādus pāris mēnešus atpakaļ izdomāju, ka to vajadzētu labot, tad pēc kāda laiciņa pa radio dzirdēju interesantu interviju ar GEMEIA īpašnieku un izvēlējos šo autoskolu. Kāpēc? Divi iemesli – pirmais, draugu un paziņu stāstītais par Autoskolu x, kur instruktors ierosina braukt pēc alus/čipšiem/peldēties/vizināties, visiem ir vienalga un darbojas vēl advancētāka konveijiera metode nekā LU un otrais – īpašnieks interesanti noprezentēja gan savu autoskolu, gan apmācības metodes, gan ceļu satiksmes drošību kā tādu. Šeit mēģināšu apkopot savu ceļu no ‘nekad neesmu vadījis auto, bet zinu ka jāspiež pedāļi un jāgroza stūre’ līdz autovadītāja apliecības ieguvei.
Tātad biju noskatīties jauno datoranimācijām piesātināto filmu trijās dimensijās. Tā kā šī bija pirmā filma, kuru skatījos 3D, tad domāju arī par to nedaudz pateikt pāris vārdus pārāk nesabojājot skatītprieku.
3D kino
Plaza izmanto XpanD tehnoloģiju, kuras laikā ar brillēs iebūvētu šķidro kristālu palīdzību pamīšus tiek ‘aizsegta’ kāda no acīm, to visu sasinhronizējot ar uz ekrāna redzamo (pārsteidzoši, bet ideja jau ir reiz radīta – 1922.gadā, lai būtu precīzi). To labi var novērtot piesedzot sensoru ‘starp acīm’ un skatoties kā bilde saiet sviestā. Principā jāatzīst, ka iegūtais rezultāts ir labs, bet pēc kādām divām stundām sāk migloties acis un pārņem sajūta ka sēdi pie vecā labā CRT monitora. Pēc filmas pieejot pie spoguļa bail pašam no sevis – acis kā trīs dienas gatavojoties eksāmenam. Pēc subjektivā viedokļa (un redzētās filmas) 3D ir jēga izmantot, ja grib piešķirt redzamajai bildei dziļumu un ‘uz priekšu’ iznest sīkas detaļas – kukaiņus, lodes, sīkas lapas, lidojošas sēklas, bet slikta ideja ar to apstrādājot rokas, stobru galus un sniegam līdzīgus pelnus. Bilde nav slikta un realitātes moments nezūd (cik nu viņš tur ir), bet ir tāda dīvaina sajūta, ka kaut kas tomēr nav. Visā visumā 3D kino nav slikta ideja šādā izpildījumā, bet režisoram vajag būt prātīgam kur, kā un cik viņu izmantot.
Avatar
Uz filmu gāju ar domu, ka tā ir pirmā daļa no triloģijas, kurā nabaga space indiāņus izspārdīs ar galiem, otrajā daļā viņi tiks izmantoti next-gen ogļu rakšanai, bet trešajā sacelsies, nometīs važas un dzīvos laimīgi. Tā kā filam principā sastāv no poligoniem, tad tas viss būs vidēji labā grafiskā kvalitātē un filmas daļa, kuru varēšu izbaudīt būs iepriekšminēto indiāņu masveida apšaušana spīdīgu, levitējošu akmeņu vārdā.
Es pamatīgi kļūdījos.
Kamerona ideja izmantot virtuālu kameru un ar speciālu masku palīdzību aktieru sejas un acu kustības translēt uz poligoniem bija laba ideja. Citplanētieši izskatās dzīvīgi un kustās adekvāti radot iespaidu, ka ir dzīvas būtnes. Planētas flora un fauna ir nedaudz elpu aizraujoša un liekas, ka tiek skatīti Gredzenu pavēlnieka episkie skati.
Protams, bija klišejiskie stāsta elementi (kas pat tik ļoti netraucēja) – traks, gandrīz nenogalināms ļaunītis, pastulbs visas operācijas vadītājs, citplanētiešu sievietes, kuras iekrīt uz džeku ar viskrutāko braucamo un pāris neatbildēti jautājumi, kā – kāpēc planētu nafig nenobombardēja no orbītas, kā bizes galā var būt ‘nervu’ štekeris un kāpēc citplanētiešu romantika iekļauj mums tik ļoti ierasto bučošanos.
Idejas, vismaz manā skatījumā, ir ņemtas no Final Fantasy filmas (Gaia), The Night’s Dawn Ēdenistu kultūras, Matriksa, vēstures par kolonistu veikto indiāņu apspiešanu, un vēl dažām lietām, kas uzreiz prātā nenāk.
Pārsteidza tas, ka pieķēru sevi domājot to, ka zilos citplanētiešus apšauj pārāk brutāli, ka galvenā varoņa lielā mīlestība ir diezgan simpātiska, ka mehas atgādina Pinky no Doom 2, ka planēta izskatās TIK dabiski un reizē pilnīgi nedabiski, un viena no pēdējām ainām, kurā Neytiri ar skābekļa masku elpina Jake, iekšā kaut ko sakustina.
Vai šī ir ‘desmitgades gaidītākā filma’? Nē, vismaz man nē, bet kino ir ļoti labs un nenožēloju ne gandrīz 3 iztērētās stundas, ne naudu kuru samaksāju par biļeti. Iesaku gandrīz visiem.
Brīvdienas bija bagātīgas.
2012 – lieliska filma, bez jēgas, kuru tomēr pamanījās sačakarēt.
Mafija (pret parlamentu) – galīgi aizmirsies kā jāspēlē, bet visu nakti nospēlējām @dzinchathegreat.
Jautrās vakariņas Hesburgerā, kurā ļoti ilgi nebija būts.
Kaut kāds debīls fail no manas puses, bet laikam jau agrāk vai vēlāk visiem gadās.
Citu tuvu draugu bezsakarīgā muļķošanās.
Pelmeņi, kas nebija ēsti mēnesi vai divus.
Ciemošanās pie kojiniekiem un pasniedzēju satikšana.
Un vēl visādi sīkumi, kas jau aizmirsušies.
Patika: lieliski specefekti, realizētā ‘superkonsipirācija’ cilvēces glabšanai, daudzu cilvēku masveida nāves maksimāli stulbos veidos.
Nepatika: daram-kā-noāss, mēs-esam-cilvēki-mēs-nevaram-viņiem-ļaut-mirt.
Nebūtu tās stulbās žirafes pa gaisu plivinātas un būtu to baru no trešā šķirsta apšāvuši vai nošāvuši to aģitātoru, filmai būtu 9 acis. Tā kā tas viss tomēr filmā bija, tad 6 (jā, tas to filmu sabojāja tik ļoti). Un nē, filma gandrīz bez jebkāda zinātniska pamatojuma un lielākoties sastāvēja no populārāko pasaules bojāejas teoriju mikšļa.
Smieklīgs likās fakts ka Japāņi, Francūži un kas vēl nē, piekrita ka tie cilvēki ir jālaiž iekšā, ja tomēr viņi galvenokārt stāvēja pie Amerikāņu kuģa.
Šodien izejot no mājas nopriecājos, ka no skapja izvilku plānāko ziemas jaku un vēl priecīgāks biju par silto tramvaju. Tad pabraucu garām lieliskajam termometram/pulkstenim/kalendāram, kurā veros ik rītu un secināju ka ārā ir nožēlojami -4C.
Ķermenis ir slinks, stulbs un aizmāršīgs – brīdī kad pienāks -25C, kas nenoliedzami uz vismaz pāris dienām pienāk katru ziemu, pēc būtības nejutīšos aukstāk kā šorīt, kaut arī būšu ģerbies tikpat silti un varēšu ar pilnu apziņu teikt ka ir auksts.
Tajā pašā laikā ja jau šodien būtu -25C, liktos ka nomiršu un ka visi mani ienīst, jo man ir jāiet uz darbu un ir tik nežēlīgi auksts. Stulbums.
Sestdien salasījāmies bariņš darba kolēģu un uzspēlējām veco labo, aizmirsto Worms Armageddon. Jāatzīst, ka iemaņas ir visiem zudušas (ehh, ninja rope laikam visskarbāk tas ir skāris) un gandrīz katrs uztaisījām pa kādam facepalm cienīgam brīdim. Par lieliskāko nosauktu ar dynamite un double damage izrautu pieklājīgu apmēru caurumu, kas līdzi parāva gan pašu spridzinātāju, gan vienu paša kareivi.
Baroti no organizatoru puses tikām ar worm food – pupiņu salātiem (pupiņas, grauzdiņi, ķiploki, svaigi gurķi, majonēze), kas bija pārsteidzoši garšīgs.
Jebkurā gadījumā – vēl tādus pasākumus!
Šorīt, 8:06 saņēmu sekojošu ziņu no 8 000 076:
Ilgi gaiditais iPhone 3G bus klat 26.septembri! iPhone vares iegadaties vairak neka 50 tirdzniecibas vietas Latvija. Cena? no Ls 1 lidz Ls 164.Vairak:www.lmt.lv.
Šodien ir 2.augusts, diena, kad notiek tautas nobalsošana par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.
Šo jautājumu varu sev uzdot pēc pusdienlaikā pieredzētā…
Ilgi neesmu neko rakstījis…
